Sagatavošanās pirms rudens sējas – augšņu analīzes, kaļķošana, nezāļu menedžments, augu optimāla pabarošana.
Ar ziemāju graudaugu ražas novākšanu un turpmāko darbu plānošanu jau tiek likts pamats veiksmīgai 2025./26. gada ražai.
Laiks starp ražu un sēju, papuvēs un rugainēs piedāvā labāko iespēju, lai koriģētu vai optimizētu dažādus darbus uz lauka un veiktu nezāļu, sārņaugu ierobežošanu, augsnes uzlabošanas un ielabošanas pasākumus.
Piemēram:
- Augsnes analīzes (veiglās augsnēs ideāli – ik pēc 3–4 gadiem, smagās – 4-6 gadi)
- Kaļķošanas un pamata mēslošanas optimizēšana
- Augsnes struktūras uzlabošana
- Problēmnezāļu apkarošana
- Sārņaugu(labības labībās) – menedžēšana (ierobežošana)
Kaļķošana ir kā efektīvas mēslošanas pamats.
Pats svarīgākais ir augsnes tipam atbilstošs pH līmenis. Bieži tiek nenovērtēta ietekme, ko rada neoptimāls pH līmenis. Ja pH līmenis neatbilst mērķa diapazonam, tad izmantotie resursi (piemēram, mēslojums un augu aizsardzības līdzekļi) netiek izmantoti efektīvi. Kaļķis spēlē izšķirošu lomu, jo tas:
- Regulē pH līmeni un uzlabo barības vielu pieejamību
- Ir augu barības viela (brīvais kalcijs)
- Veicina organisko vielu noārdīšanos (piemēram, trūdēšanu, humusa veidošanos, mineralizēšanos)
- Uzlabo ūdens un barības vielu uzkrāšanos
- Nodrošina optimālu vidi mikroflorai un augsnes mikroorganismiem (piemēram, sliekām u.c. )
- Uzlabo augsnes struktūru (ūdens filtrācija, gaisa apmaiņa)
- Samazina augsnes sablīvēšanos un garozas veidošanos (strukturēta, drupena augsne)
Pamata mēslošana
Aktuāla augsnes analīze sniedz informāciju par to, vai visi būtiskie pamata barības elementi, piemēram, fosfors, kālijs un magnijs (atbilstoši augsnes tipam), atrodas vēlamajā augsnes nodrošinājumā.
Īpaši mainīgo laikapstākļu ietekmē (periodi ar intensīviem nokrišņiem vai sausuma fāzes) ir būtiski panākt, lai aramzeme būtu optimālā barības vielu līdzsvarā.
Tikai līdzsvaroti apgādātas augsnes spēj nodrošināt stabilus kultūraugu ražas rādītājus arī nelabvēlīgos augšanas apstākļos.
Kaļķa un pamatmēslojuma lietošana atbilstoši lauka zonām.
Augsnes analīžu nozīme ievērojami pieaug, ja augsnes paraugi tiek ņemti vienādās ražības zonās, balstoties uz pārvaldības zonu karti.
Tālākā kaļķošana un pamata mēslojuma izkliede tiek veikta, izmantojot aplikācijas kartes.
Reti kurš lauks ir tik viendabīgs, lai visa platība būtu vienādi optimāli apgādāta ar kaļķi un mēslojumu. Jo neviendabīgāka ir platība, jo vairāk ir vērts veikt šādu detalizētu pieeju!
