Zālāju mēslošana, atjaunošana pavasarī.
Lopbarības zālāju sējumu raža 2024. gadā pa reģioniem ļoti atšķīrās. Tomēr ražas apjomi bija virs vidējā līmeņa, bet kvalitāte bieži vien bija ar ļoti zemu olbaltumvielu saturu un vāju enerģētisko vērtību. Tāpat kā 2023. gada rudenī, arī 2024. gada beigās zālāju kopšana bija sarežģīta. Bieži zālāji pārziemoja pārāk pārauguši. Augsts mitruma līmenis ziemā un daļēja lauku applūšana bojāja sējumus. Lai nodrošinātu gan ražas, gan īpaši kvalitātes saglabāšanu nākamajam periodam un uzturētu izturīgu un spēcīgu sējumu ar konkurētspējīgu (2-4 pļāvumi) ražību, šopavasar nedrīkst atstāt novārtā zālāju kopšanu.
Applūstošie un ilglaicīgi zem ūdens atradušies zālāju sējumi
Zālāju dažādie komponenti dažādi reaģē uz ilgstošu mitrumu. Īpaši augstvērtīgās zāles un arī tauriņzieži ir jutīgāki, kas nozīmē, ka applūdušie lauki tiek vairāk bojāti. Tukšajās vietās sāk ieaugt mazvērtīgas sugas, piemēram, lapsaste un kamolzāle ,vārpata u.c, kas pakāpeniski palielina savu īpatsvaru zālājā. Tādējādi īpaši ražīgi un kvalitatīvi zālāji cieš no mitruma daudz vairāk nekā ekstensīvi apsaimniekotie lauki. No augstvērtīgajām lopbarības zālēm vislabāk mitrumu panes pļavas timotiņš, tāpēc tas ir svarīga sēklu maisījumu sastāvdaļa mitrākās vietās. Pretēji tam izcilās lopbarības zāles, piemēram, ganību airene un pļavas skarene, ir ļoti jutīgas pret mitrumu.
Mitruma radītos bojājumus izraisa zālāju nosmakšana ūdens piesātinātā augsnē un skābekli patērējoši sadalīšanās procesi. Īpaši skarti ir tie zālāji, kuri audzēti augsnēs ar augstu organisko vielu (kūdrāji). Palielinoties augu masai, pieaug arī bojājumu risks Lauki cieš arī no gaisa trūkuma, lēnāk uzsilst un ir grūti apstrādājami.
Barības vielu nodrošinājums pēc lauku apžūšanas
Šopavasar barības vielu pieejamība zālājos ir ļoti nevienmērīga atkarībā no reģiona, jo ziemas nokrišņi ieskalojuši būtiskus elementus, kā slāpekli, sēru un kāliju,fosforu dziļākos augsnes slāņos, kur augiem tie vairs nav sasniedzami. Arī pagājušjā sezonā ar ražām iznesti ievērojami barības vielu daudzumi. Lai veiktu atbilstošu mēslošanu, ieteicams ņemt aktuālas augsnes analīzes.
Temperatūras summa, kas nosaka veģetācijas sākumu, zālājos parasti tiek sasniegta aprilī,taču šogad jau vietām pat marta vidū. Pirmajā augšanas fāzē zālāji patērē visvairāk enerģijas, tāpēc sākotnējā mēslošana jāveic savlaicīgi. Barības vielām šobrīd jābūt ātri pieejamām, tāpēc šogad īpaši svarīgi izmantot nitrātu saturošu minerālmēslojumu. Vai izmantot aukstuma periodu un kaisīt karbamīdu +S vai CAN +S īpaši tajās platībās, kur mēslojuma izkliedēšana ar minerālmēsliem iespējama agrāk nekā ar kūtsmēsliem.
Kūtsmēslos esošais slāpeklis ir saistīts amonija un organiskā formā, tāpēc augiem uzreiz ir pieejama tikai amonija daļa, bet organiskās formas slāpeklis kļūst pieejams tikai pēc mineralizācijas procesa augsnē.
Tas nozīmē, ka martā/aprilī izkliedētie kūtsmēsli nodrošina tikai aptuveni 50% no nepieciešamā slāpekļa pirmajam pļāvumam. Tādēļ šogad īpaši uz smagi apstrādājamām platībām būtiska ir papildus minerālā mēslošana, lai kompensētu izskaloto slāpekli un nodrošinātu to augiem pieejamā formā.
Papildus slāpekļa mēslojumam šogad ieteicama savlaicīga minerālā mēslošana ar kāliju, fosforu un īpaši sēru. Kūtsmēslos esošais sērs veģetācijas sākumā augiem vēl nav pieejams.
Kālija,fosfora nodrošinājumam jāņem vērā pagājušā gada ražas izneses un tas jāsalīdzina ar saimniecības kūtsmēslu saturu, lai precīzi aprēķinātu nepieciešamo papildmēslojumu.
Sērs veicina slāpekļa izmantošanu un pozitīvi ietekmē olbaltumvielu saturu pļāvumā.
Intensīvi apsaimniekotās platībās katram pļāvumam jāparedz sēra deva 10–20 kg/ha.
Īpaši pavasarī kūtsmēslos esošais sērs nav pietiekami pieejams, tāpēc nepieciešama papildu sēra piegāde.
Kālija nepieciešamību var nodrošināt, izmantojot 100-200kg/ha KCL pirms pirmā pļāvuma un, ja nepieciešams, 200-300kg/ha NPK pirms otrā pļāvuma.
Ja minerālvielu līdzsvars nav nodrošināts, tas var negatīvi ietekmēt pat lopu veselību.
Kaļķošanas nepieciešamība
Optimāls pH līmenis ir pamats efektīvai barības vielu izmantošanai!
Uzturošā kaļķošana kompensē ikgadējos zaudējumus, kas rodas izskalošanās, skābo mēslojumu un augu uzņemšanas dēļ .
pH vērtības samazināšanās būtiski maina zālāju sugu sastāvu – augstvērtīgās lopbarības zāles un baltais āboliņš tiek izspiesti, un to vietā dominē mazvērtīgas zāles. Tāpēc nepiemērots pH līmenis rada ražas un kvalitātes zudumus. Turklāt ar kaļķošanu nodrošina ar kalciju un magniju un uzlabo lopbarības ķīmisko sastāvu
Svarīgākās darbības:
Analīzes: regulāri jāveic kūtsmēslu un augsnes analīzes.
Minerālā mēslošana zālājos agrā pavasarī:
Kaļķis, kālijs,fosfors, sērs, ātri pieejams slāpeklis.
Efektīva, augstražīga zālāju sēja:
- Sastāva optimizācija: baltais āboliņš, augstvērtīgas graudzāles.
- Ecēšana zālāju atjaunošanai un aerācijai.
- Pievelšana, šļūkšana.
