Ziemas kviešu sējumi daudzviet ir sasnieguši intensīvas augšanas stadiju. Ziemas kviešu sējumos attīstības stadija šobrīd lielākoties ir AS 32–39 robežās, un daudzviet sējumi tuvojas karoglapas attīstības stadijai. Laukos vēl iespējams veikt augšanas regulatoru smidzinājumus, izvērtējot sējuma biezību, šķirni, mēslojuma fonu un veldres risku.
Tieši šobrīd ir īpaši svarīgi izvērtēt optimālo laiku fungicīda smidzinājumam, lai savlaicīgi ierobežotu lapu slimību attīstību un saglabātu augstu ražas potenciālu. Turpmākajā periodā īpaša uzmanība jāpievērš karoglapas un augšējo lapu aizsardzībai, jo tās nodrošina lielāko daļu no graudu piepildīšanās procesam nepieciešamās fotosintēzes. Fungicīda smidzinājums parasti tiek plānots karoglapas attīstības līdz vārpošanas sākuma stadijā (AS 37–51), izvērtējot slimību izplatību, sējuma biezību un laikapstākļus.
Siltos un mitros apstākļos strauji var attīstīties kviešu lapu plankumainības, dzeltenā un brūnā rūsa, kā arī miltrasa. Šobrīd daudzviet laukos jau novērojama dzeltenplankumainības attīstība, īpaši biezākos un intensīvākos sējumos.
Papildus slimību ierobežošanai fungicīdi palīdz ilgāk saglabāt zaļu un fizioloģiski aktīvu lapu virsmu, kas nodrošina efektīvāku fotosintēzi, pilnvērtīgāku graudu attīstību un augstāku ražas kvalitāti.
Bieža graudaugu audzēšana vienos un tajos pašos laukos palielina sakņu un stiebru pamatnes slimību attīstību. Šie patogēni ierobežo ūdens un barības vielu transportu augā, kā rezultātā iespējama priekšlaicīga lapu novecošanās, nevienmērīga nogatavošanās un veldre. Individuālais bojājumu risks ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: rudens un pavasara laikapstākļiem, šķirnes izturības, lauka agrofona, augu maiņas un mitruma nodrošinājuma veģetācijas periodā.
Barības vielas
Vēsais pavasaris un ilgstoši sausie apstākļi daudzviet ierobežoja barības vielu pieejamību augiem. Pēc sausā perioda daudzviet sagaidīti arī nokrišņi, tomēr augu attīstība un barības vielu uzņemšana starp reģioniem joprojām ir nevienmērīga. Laukos atsevišķās vietās novērojamas arī sēra trūkuma pazīmes.
Intensīvas augšanas laikā ziemas kvieši ir īpaši jutīgi pret slāpekļa, sēra, mangāna un vara trūkumu. Ja mēslošanas plāns to paredz, fungicīda smidzinājumam iespējams pievienot lapu mēslojumu ar mikroelementiem, lai uzlabotu augu fizioloģisko stāvokli un veicinātu stabilāku attīstību.
Nezāles
Daudzviet laukos attīstījušās arī vasaras nezāles, tādēļ būtiski savlaicīgi izvērtēt herbicīdu nepieciešamību un piemērotāko smidzināšanas laiku. Papildus maura skarenei laukos arvien biežāk sastopamas arī citas viendīgļlapju nezāles, piemēram, vējauza un lāčauza, tādēļ būtiski savlaicīgi izvērtēt to ierobežošanu.
Savlaicīga šo nezāļu kontrole ir īpaši svarīga, lai mazinātu konkurenci ar kultūraugu un ierobežotu nezāļu izplatību nākamajos gados.
Kaitēkļi
Insekticīdu lietošana jāizvērtē, balstoties uz kaitēkļu monitoringu laukā. Ziemas kviešos būtiskākie kaitēkļi šajā periodā ir laputis, tripsi un labības lapgrauži, kuru bojājumi samazina fotosintēzes aktivitāti un var veicināt vīrusslimību izplatību.
Kaitēkļu invāziju ne vienmēr iespējams precīzi novērtēt tikai pēc vizuālas lauka apskates, tādēļ ieteicams regulāri veikt sējumu monitoringu dažādās lauka vietās. Paaugstināts kaitēkļu risks novērojams siltos un sausos laikapstākļos, kā arī laukos ar augstu graudaugu īpatsvaru augu maiņā un samazinātu augsnes apstrādi.
