Kvieši
Pasaules kviešu kopraža 2026./27. sezonā sagaidāma 820,1 milj. t , kas ir par 2,9% mazāka nekā iepriekšējā sezonā. Vienlaikus pasaules patēriņš tiek prognozēts 824,6 milj. t apmērā, pārsniedzot ražošanas apjomu, tādēļ pasaules kviešu krājumi turpinās samazināties līdz 275,4 milj. t. Lielākie ražotāji būs Ķīna (141 milj. t), ES (136 milj. t), Indija (121 milj. t) un Krievija (88 milj. t). Neskatoties uz mazāku kopējo ražu, Krievija saglabās pasaules lielākā kviešu eksportētāja pozīciju ar prognozētajiem 47 milj. t eksporta, kam sekos ES ar 31 milj. t.
Krievijā kviešu ražas prognoze paaugstināta līdz 88,0 milj. tonnām (+2,0 milj. t pret maiju). Lai gan vasaras kviešu sējumu platības ir samazinājušās, to kompensē labas ziemas kviešu ražas perspektīvas, ko veicinājuši labvēlīgi laikapstākļi un pietiekams nokrišņu daudzums.
Francijā saskaņā ar FranceAgriMer datiem: uz 29. jūniju 68% mīksto kviešu sējumu novērtēti kā labā vai ļoti labā stāvoklī (G/E); tas ir par 6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā; tomēr tas joprojām ir nedaudz virs pagājušā gada līmeņa (67%), bet zem piecu gadu vidējā rādītāja (70%).
Tirgū joprojām vērojams spēcīgs importa pieprasījums no Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, īpaši Ēģiptes.
Kukurūza
Pasaules kukurūzas kopraža 2026./27. gadā tiek prognozēta 1 300,4 milj. t, kas ir par 2,0% mazāk nekā iepriekšējā sezonā. Savukārt kopējais patēriņš sasniegs 1 322,5 milj. t, pārsniedzot ražošanu un samazinot pasaules krājumus līdz 281,2 milj. t. Lielākie ražotāji būs ASV (406,3 milj. t), Ķīna (307 milj. t) un Brazīlija (139 milj. t). Kukurūzas pieprasījumu turpina veicināt lopbarības un bioetanola ražošana, savukārt ES imports 2026./27. gadā tiek prognozēts 19,5 milj. t apmērā. Eksporta tirgū līderpozīcijas saglabās ASV (80 milj. t), Brazīlija (44 milj. t), Argentīna (38 milj. t) un Ukraina (23 milj. t).
Francijā kukurūzas stāvoklis strauji pasliktinās, kur sējumu kvalitāte vienas nedēļas laikā samazinājās par 18 procentpunktiem, sasniedzot tikai 58% labā vai ļoti labā stāvoklī (G/E). Salīdzinājumam: pirms gada šajā pašā laikā rādītājs bija 78% G/E. Tik zems kukurūzas stāvokļa novērtējums šajā sezonas posmā nav bijis vismaz pēdējo 10 gadu laikā. Tādēļ ļoti iespējams, ka kopējā kukurūzas raža samazināsies līdz zemākajam līmenim daudzu gadu laikā.
 |
2010.–2026. gads un trīs alternatīvie scenāriji:
- Alt 1 (-15%) – 1. scenārijs (-15%)
- Alt 2 (-20%) – 2. scenārijs (-20%)
- Alt 3 (-25%) – 3. scenārijs (-25%)
(Alternatīvie scenāriji parāda, kāds būtu ražošanas apjoms, ja ražība samazinātos attiecīgi par 15%, 20% vai 25% salīdzinājumā ar pašreizējo prognozi.)
Vājākas kukurūzas ražas perspektīvas pasaulē ir viens no faktoriem, kas var ierobežot kviešu cenu kritumu vai pat veicināt to pieaugumu, jo kukurūza un kvieši savstarpēji konkurē lopbarības tirgū.
Eļļas augi
Eļļas augu tirgus perspektīva 2026./27. gadam kopumā saglabājas piedāvājumam labvēlīga. Pasaules eļļas augu raža prognozēta rekordaugstā līmenī – 718 milj. tonnu (+17,5 milj. t), ko galvenokārt nodrošina lielāka sojas pupu raža Brazīlijā un ASV. Vienlaikus pieprasījums pēc eļļas augiem turpina augt, tādēļ cenas saglabājas salīdzinoši noturīgas, īpaši rapša segmentā.
Eiropas Savienībā 2026./27. gadā prognozēts eļļas augu kopražas pieaugums līdz aptuveni 32,8 milj. tonnu, ko galvenokārt veicina ievērojami lielāka saulespuķu raža, savukārt rapša raža nedaudz samazinās. Tas nozīmē, ka rapša tirgū sagaidāms salīdzinoši saspringts piedāvājums un cenu atbalsts, kamēr saulespuķu segmentā situācija kļūs komfortablāka.
Pākšaugi
Eiropā pākšaugu ražas prognozes 2026./27. gadam liecina par nelielām izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu. Zirņu raža prognozēta 2,33 milj. t apjomā (-4,3% pret 2025./26.), savukārt pupu raža saglabājas praktiski nemainīga – 1,48 milj. t (-0,4%). Neskatoties uz nelielo samazinājumu, abu kultūru ražas joprojām būtiski pārsniedz piecu gadu vidējo līmeni – zirņiem par 16,4%, bet pupām par 15,4%.
Pēdējās dienās naftas tirgū atkal vērojams cenu kāpums ģeopolitiskās spriedzes dēļ Tuvajos Austrumos. Bažas par iespējamiem naftas piegāžu traucējumiem paaugstinājušas Brent cenu līdz aptuveni 78 USD/barels, apliecinot, ka naftas tirgus joprojām ir ļoti jutīgs pret politiskajiem un militārajiem notikumiem.
USD/EUR : Maija sākumā eiro kurss pret ASV dolāru pārsniedza 1,17 USD/EUR, savukārt jūnija otrajā pusē tas noslīdēja līdz aptuveni 1,15 USD/EUR. Arī tuvākajos 1–3mēnešos visdrīzāk sagaidāma EUR/USD kursa svārstīšanās diapazonā 1,13–1,16, nevis izteikta tendence vienā virzienā. Graudaugu tirgū EUR/USD kurss ir nozīmīgs konkurētspējas faktors. Spēcīgāks eiro sadārdzina Eiropas Savienības graudaugu eksportu pasaules tirgū, savukārt vājāks eiro uzlabo ES eksportētāju konkurētspēju un vienlaikus palielina importēto preču, tostarp kukurūzas un citu izejvielu, izmaksas. Tādēļ valūtas kursa svārstības ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē Eiropas graudaugu cenu dinamiku.
Pamatojoties uz JRC MARS Bulletin par aktuālo laikapstākļu situāciju Eiropā: Laikapstākļi joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē graudaugu tirgu. Pēdējo nedēļu nokrišņi daudzviet Eiropā ir uzlabojuši augsnes mitruma rezerves un stabilizējuši kultūraugu attīstību. Labvēlīgi apstākļi saglabājas Rumānijā, Bulgārijā, Vācijā un Ukrainas lielākajā daļā, kur tiek prognozētas labas ziemāju un vasarāju ražas. Savukārt Francijas rietumos, Polijā, Ungārijā un daļā Centrāleiropas sausuma un karstuma periodi joprojām rada riskus ražas potenciālam. Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, jūnija nokrišņi būtiski uzlaboja augsnes mitrumu, lai gan maijā novērotais sausums pilnībā nav kompensēts. Kopumā Eiropas ražas perspektīva saglabājas pozitīva, taču turpmākie laikapstākļi graudu nogatavošanās un ražas novākšanas laikā būs izšķiroši gan ražas apjomam, gan kvalitātei.
*https://circabc.europa.eu/sd/a/98826879-f6a2-4931-b2fc-4780ee466338/cereals-market-situation.pdf
*https://circabc.europa.eu/rest/download/d5db7f03-9cfb-4c3e-a206-33073dfa1101
