Gudra starpkultūru apstrāde – kāpēc neart?
Starpkultūru sēšana Latvijā kļūst par ierastu praksi, taču vislielākie klupšanas akmeņi sākas rudenī un ziemā, kad jāpieņem lēmums: ko darīt tālāk ar izaugušo zaļo masu?
Joprojām valda mīts, ka visdrošākais veids ir starpkultūru vēlā rudenī ieart. Tomēr agronomiskā prakse un pēdējo gadu pētījumi rāda pretējo – dziļa iearšana bieži vien atņem pusi no starpkultūras dotā labuma, kamēr vienkārša pierullēšana un atstāšana pa ziemu saglabā gan barības vielas, gan ieekonomē līdzekļus.
- Lielā kļūda: Kāpēc starpkultūru NEDRĪKST ieart dziļi?
Daudzi lauksaimnieki pamanījuši, ka ieartie salmi vai masīva starpkultūra pavasarī bieži vien nav sadalījusies – meklējot zemē, var atrast nesatrūdējušu, “skābu” augu masu. Kāpēc tā notiek?
- Gaisa (skābekļa) trūkums: Mikroorganismiem, kas noārda organisko vielu un pārvērš to augiem pieejamos barības elementos, ir nepieciešams skābeklis. Iearot zaļo masu 20–25 cm dziļumā, tā nokļūst anaerobā (bezskābekļa) vidē.
- Silo efekts un toksiskums: Tā vietā, lai masa humificētos (veidotu auglīgo slāni), dziļumā sākas rūgšanas un pūšanas procesi. Tas var radīt organiskās skābes, kas pavasarī pat kavē nākamās kultūras sakņu attīstību.
- Elementu “iesaldēšana”: Iearot starpkultūru dziļi, barības vielas tiek nogādātas zemāk par jaunaugošo kultūraugu sakņu zonu. Pavasarī augs slāpst no bada, lai gan organika laukā ir iestrādāta.
Organiskajai vielai ir jāsadalās augsnes virskārtā (augšējos 0–10 cm), kur ir visvairāk gaisa, siltuma un aktīvie mikroorganismi!
- Pierullēšana ar ruļļiem – kāpēc tā ir viena no labākajām metodēm?
Ja starpkultūru nearam, kā to vislabāk sagatavot ziemai? Arvien vairāk saimniecību izvēlas starpkultūru pierullēšanu ar dažāda veida ruļļiem.
Galvenie ieguvumi no pierullēšanas:
- Stumbra nolaušana un augšanas apturēšana: Rullis mehāniski pārlauž auga stiebru vairākās vietās, pārtraucot auga augšanu. Pēc ruļļa apstrādes – augs ātri iet bojā un pārtrauc lietot ūdeni un slāpekli augsnē, tādējādi arī nepārziedot.
- Dabīgais “paklājs” (Mulča): Noliektie augi izveido biezu un vienmērīgu pārklājumu uz augsnes virsmas. Šāds segums:
- Attur nezāles: Nelaiž cauri gaismu, tāpēc pavasarī nezāles dīgst mazāk.
- Saglabā mitrumu: Pavasara saulē un vējā neļauj iztvaikot augsnes mitrumam.
- Aizsargā pret eroziju: Lietus nesablīvē un nenoārda augsnes virskārtu (neveidojas garoza).
- Ideāla barība sliekām un mikroorganismiem: Saplacinātā masa atrodas tiešā saskarē ar mitru zemi un gaisu. Sliekas un augsnes mikroorganismi to sāk pamazām pārstrādāt, velkot barības vielas iekšā augsnes virskārtā tieši tur, kur pavasarī attīstīsies jaunā sējuma saknes.
- Zemas izmaksas: Ruļļu darba platums ir liels, braukšanas ātrums liels, un degvielas patēriņš uz hektāru ir vairākas reizes mazāks nekā augsnes apstrādei ar arklu.
- Ļauj dabai strādāt tavā vietā – atstāt pa ziemu.
Ja starpkultūru maisījumā izmantoti viengadīgie augi (piemēram, eļļas rutks, baltā sinepe, facēlija, griķi, vasaras vīķi u.c.), visgudrākais lēmums bieži vien ir nedarīt rudenī neko un atstāt izsalt.
- Ziemas kailsali un sasalšanas/atkušanas cikli paši iznīcina auga šūnu struktūru.
- Pavasarī augi jau ir kļuvuši trausli un viegli sabrūk pie pirmajiem sējmašīnas disku pieskārieniem.
- Starpkultūra augsnē izveido plašu sakņu sistēmu, kas ziemas periodā izsalst un kalpo, kā bezmaksas “drenāžas un vēdināšanas sistēma” pavasara ūdeņiem.
 |
 |
 |
 |
