Pk, 29. Augusts

Armīns, Vismants, Aiga

21° Valmiera 5m/s S

Pk, 29. Augusts

Armīns, Vismants, Aiga

21° Valmiera 5m/s S
Biedriem

Starpkultūru lietderība, nepieciešamība un izdevīgums mūsdienu lauksaimniecībā

12. Augusts 2025

Mūsdienu lauksaimniecībā arvien vairāk tiek meklēti risinājumi, kas vienlaikus uzlabo augsnes auglību, mazina ražošanas riskus un nodrošina ilgtspēju nākotnē. Viena no efektīvākajām praksēm ir starpkultūru audzēšana – augu sējumi, kas tiek audzēti starp galveno kultūru audzēšanas periodiem.

Kas ir starpkultūra un kāpēc tā ir vajadzīga?

Starpkultūra ir kultūra, kas tiek iesēta pēc ražas novākšanas vai paralēli augošo galveno kultūru veģetācijas periodā. To audzē nevis tiešai pārdošanai, bet lai:

  • uzlabotu augsnes struktūru,
  • palielinātu organisko vielu saturu,
  • samazinātu nezāļu, slimību un kaitēkļu izplatību,
  • samazinātu barības vielu izskalošanos un mazinātu augsnes “nogurumu”

Starpkultūras ir īpaši nozīmīgas pēc kultūrām, kuras atstāj augsni “pliku” vai tukšu (piem., graudaugiem vai rapša), tās pasargā augsni no erozijas un palīdz regulēt mitrumu.

Lietderība lauksaimniekam

  1. Augsnes auglības uzturēšana un uzlabošana
    Daudzas starpkultūras (piemēram, pākšaugi – āboliņš, vīķi, zirņi) saista slāpekli no gaisa, samazinot nepieciešamību pēc minerālmēsliem nākamajā sezonā.
  2. Augu aizsardzība dabiskiem līdzekļiem
    Blīvs starpkultūras sējums apslāpē nezāles, samazinot herbicīdu nepieciešamību, un piesaista labvēlīgos kukaiņus.
  3. Augsnes mitruma un struktūras uzlabošana
    Augu saknes palielina augsnes porainību un veicina ūdens infiltrāciju. Piemēram, eļļas rutks vai baltais sinepes palīdz izjaukt augsnes sablīvējumu.
  4. Ražas stabilizācija ilgtermiņā
    Ilgstoši audzējot starpkultūras, uzlabojas augsnes organiskā viela un mikrobioloģiskā aktivitāte, kas nozīmē augstāku un stabilāku ražu arī sausuma vai pārmērīga mitruma gados.

 

Ekonomiskais izdevīgums

  • Mēslojuma izmaksu samazināšana – pākšaugi gada laikā spēj nodrošināt līdz pat 50–80 kg slāpekļa uz hektāru, kas samazina minerālmēslu iegādi.
  • Augu aizsardzības līdzekļu izmaksu samazināšana – dabiskā nezāļu un kaitēkļu ierobežošana.
  • Tiešie maksājumi un ekoshēmas – daudzās atbalsta programmās starpkultūru audzēšana ir viens no kritērijiem papildu maksājumiem.
  • Ilgtermiņa ieguvumi – mazāka augsnes degradācija nozīmē auglīgāku augsni, augstāku zemes tirgus vērtību.

 

Praktiski ieteikumi starpkultūru izvēlei

  1. Mērķis – vai vēlaties piesaistīt slāpekli, cīnīties ar nezālēm, uzlabot augsnes struktūru vai uzlabot augsnes stāvokli?
  2. Kultūras maisījums – kombinējot pākšaugus, krustziežus un stiebrzāles un citu sugu augus, iegūst daudzfunkcionālu efektu.
  3. Sējas laiks – svarīgi, lai starpkultūra iesakņojas pirms ziemas vai sausuma perioda.
  4. Ievērot augu seku – lai mazinātu slimību risku, starpkultūras izvēlas no citām augu sugām nekā pamatkultūra.

Secinājums

Starpkultūras nav tikai “zaļā mode” – tā ir praktiska un ekonomiski izdevīga metode, kas palīdz saimniecībām kļūt noturīgākām pret klimata un tirgus svārstībām. Ieguldījums šodien nozīmē auglīgāku augsni un augstāku ražu rīt.