Rudens darbi rapšu sējumos – ko šobrīd pārbaudīt un darīt uz lauka?
Šis rudens ir izcēlies ar lieliem, spēcīgiem nokrišņiem, un mitruma pārsātinājumu augsnē. Tādēļ atsevišķos reģionos bija un ir problēmas ar rapšu spēcīgu dīgšanu un augšanu. Daudzos gadījumos rapsis ir pat pārsēts dēļ ieskalojuma dziļākā augsnes horizontā vai salmu masā, augu nosmakšanas, vai sēklu sapūšana pārmitros apstākļos.
Vispirms – novērtējam pašu rapša augu
Izraujiet augus vairākās lauka vietās. Pievērsiet uzmanību:
- rapša attīstības stadijai;
- lauka vienmērībai;
- lapu skaitam un veselībai;
- saknes attīstībai un veselīgumam;
- augšanas punkta novietojumam;
- sārņaugiem – labības, viendīgļlapju nezālēm;
- kaitēkļiem (gliemežiem, cekulkkožu, zāģlapseņu kāpuriem);
- augu krāsai un iespējamām barības elementu trūkuma pazīmēm.
Rudenī mērķis nav izaudzēt pēc iespējas lielāku lapu masu. Svarīgākais ir izveidot spēcīgu sakņu sistēmu un kompaktu augu ar zemu augšanas punktu.
Pārāk strauji augošs un izstīdzējis rapsis var būt jutīgs pret nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem.
Vai pienācis laiks augšanas regulatoram?
Lēmumu par rapša auguma regulēšanu nevajadzētu pieņemt tikai pēc lapu skaita, bet domāt arī par saknes apmēriem un garumu. Jāņem vērā rapša attīstības stadija, šķirnes vai hibrīda īpašības, sējuma biezība, slāpekļa pieejamība, mitrums un temperatūra.
Īpaša uzmanība jāpievērš agri sētiem, bieziem un strauji augošiem sējumiem!
Augšanas regulēšanas mērķis rudenī ir ierobežot pārmērīgu virszemes daļas stiepšanos, veicināt kompaktāku auga attīstību un palīdzēt sagatavoti rapsi ziemošanai.
Daļai rudenī izmantoto risinājumu vienlaikus ir arī fungicīda iedarbība, tāpēc, izvēloties produktu, jāvērtē ne tikai auga augums, bet arī slimību situācija laukā.
Gliemežu postījumi var būt ļoti lieli
Gliemežu radītos bojājumus nedrīkst novērtēt par zemu, īpaši rapša agrīnās attīstības stadijās.
Regulāri jāpārbauda:
- lauka malas;
- mitrākās lauka vietas;
- vietas ar lielu salmu un citu augu atlieku daudzumu;
- lauki pēc minimālās augsnes apstrādes;
- vietas, kur jau redzami izretināti rapša augi.
Svaigi apgrauztas dīgļlapas un lapas, bojāti jaunie augi un pēkšņi radušies tukši laukumi ir signāls, ka nepieciešama rūpīgāka pārbaude. Gliemeži aiz sevis atstāj gļotu sliedi, tos var atrast zem akmeņiem, augu atliekām. Gliemeži ir nakts dzīvnieki, vislabāk novērot vēlu vakaros, vai agri no rītiem.
Gliemežu aktivitāte ir cieši saistīta ar mitruma apstākļiem, tāpēc lauka monitorings jāveic atkārtoti.
Bors – viens no svarīgākajiem rapša mikroelementiem.
Rapsim ir salīdzinoši augsta nepieciešamība pēc bora.
Bors ir saistīts ar auga augšanas procesiem un audu attīstību, tādēļ rapša mikroelementu programmās tam tradicionāli tiek pievērsta īpaša uzmanība.
Izvēloties bora mēslojumu un devu, jāņem vērā auga attīstība, augsnes apstākļi, iepriekšējais mēslojums un konkrētā produkta sastāvs.
Rudens lapu mēslojumos boru iespējams kombinēt arī ar citiem mikroelementiem, piemēram, mangānu un molibdēnu, kas rapšiem ir īpaši nozīmīgi ziemošanai.
Nezāles – jānovērtē ko izmiglot jau rudenī un ko var atstāt uz pavasari.
Īpaši jāpievērš uzmanība labības sārņaugiem un ziemojošām divdīgļlapju nezālēm (kumelītei, rudzupuķei u. c.) un viendīgļlapju nezālēm. Tās konkurē ar rapsi par gaismu, mitrumu un barības vielām.
Izvēloties herbicīdu, būtiski precīzi noteikt nezāļu sugas un attīstības stadiju. Tāpat jāņem vērā rapša attīstības stadija, laika apstākļi un konkrētā preparāta lietošanas nosacījumi.
Herbicīdu izvēlamies pēc problēmas laukā!
Pārbaudām arī slimību pazīmes.
Rudenī rapša lapas nepieciešams regulāri apskatīt arī no slimību viedokļa. Šogad ir izplatīta neīstā miltrasa un dīgstu sakņu puve.
Slimību attīstību ietekmē laika apstākļi, sējas laiks, sējuma biezība, augu atliekas, priekšaugs un augsekas intensitāte.
Tādēļ, ejot laukā, aicinām skatīties uz auga izmēru arī lapas – vai uz tām ir plankumi un citas slimību pazīmes.
Ja nepieciešama fungicīda lietošana, produkta izvēlei jābalstās uz konkrētā lauka situāciju.
Neaizmirstam par barības elementiem.
Rapša lapu krāsa un augšanas temps var dot pirmos signālus par problēmām, taču pēc vizuālām pazīmēm vien nevajadzētu automātiski secināt konkrēta elementa deficītu.
Augu attīstību rudenī var ietekmēt arī:
- pārāk zems augsnes pH;
- sablīvēta augsne;
- slikta sakņu attīstība;
- pārmērīgs mitrums;
- zema temperatūra;
- barības elementu pieejamība.
Tāpēc vispirms izraujam augu un apskatām sakni. Dažreiz problēmas iemesls atrodas zem augsnes, nevis uz lapām.
Vienā reizē visu sajaukt smidzinātājā?
Rudenī bieži vien vienlaikus aktuāls kļūst regulators vai fungicīds, mikroelementi, herbicīds un citi produkti.
Tomēr nevajadzētu automātiski pieņemt, ka visu iespējams salikt vienā tvertnē.
Pirms maisījuma veidošanas jāpārbauda:
- produktu marķējums;
- maisījumu savietojamība;
- ūdens daudzums un kvalitāte;
- gaisa temperatūra;
- rapša attīstības stadija;
- kultūrauga stresa situācija.
Dažkārt vēlme ietaupīt vienu braucienu pāri laukam var radīt lielāku risku nekā ieguvumu. Arī ja augi ir stresā no pārmitras augsnes!
Rapšu laukā – atbildi uz jautājumiem:
- Vai sējums ir vienmērīgs?
- Kāda ir rapša attīstības stadija?
- Vai augšanas punkts nav sācis pārmērīgi stiepties?
- Kā izskatās sakne?
- Vai laukā nav gliemežu un citu kaitēkļu bojājumu?
- Kādas nezāles vai sārņaugi šobrīd konkurē ar rapsi?
- Vai uz lapām nav slimību vai barības elementu trūkuma pazīmju?
Ja uz kādu no šiem jautājumiem tev rodas jautājums – ir vērts piezvanīt agronomam!
Galvenais rudens uzdevums – sagatavot rapsi ziemai!
Rudens rapša kopšanā vienu universālu recepti visiem laukiem nevar uzrakstīt.
Vienā laukā galvenā problēma būs gliemeži, citā – pārāk strauja augu attīstība, trešajā – nezāles, slimības vai nepietiekama sakņu sistēmas attīstība.
Tāpēc rudens rapša kopšanas plāns sākas uz rapšu lauka.
